LVRUEN

Ganāmpulka turētājiem

GOVJU KLIBUMA SAMAZINĀŠANAS LĪDZEKĻI

Nagu vanniņas

Ar starpnagu dermatītu govis slimo gandrīz visās piena ražošanas saimniecībās. Šīs slimības izplatīšanos var samazināt vai slimību izārstēt, izmantojot kāju vanniņas.

Tā kā "smakojošo kāju" infekcijas ir ļoti grūti ārstējamas, vanniņu procedūras jāatkārto ik pēc noteiktiem laika periodiem. Vislabāk vanniņas sagatavojamas, 3-5 litrus formalīna atšķaidot 100 litros ūdens.

Ja vasarā govis tiek slauktas ganībās, pirms sadzenot tās novietnēs, pilnīgi pietiks, ja govis izmantos šādas vanniņas stāvus. Tādos gadījumos ūdenim jābūt ne pārāk aukstam. Ja govis pastāvīgi tiek slauktas vienā vietā, labāk izmantot vanniņas, kurām govis var iziet cauri.

Cik bieži un cik ilgi lietot vanniņas, galvenokārt atkarīgs no infekcijas veida. Vanniņas pasargā pret konkrētu starpnagu ādas iekaisumu, pastāvīgi dezinficē un nostiprina nagu starpu ādu un papēža raga kārtu. Ja tā deformējas (veidojas plaisas), govis sāk klibot. Lai tā nenotiktu, jālieto profilakses līdzekļi.

Moderna piena ražošanas saimniecība profilaktiski galvenokārt tiek izmantota sistemātiska dezinfekcija un vanniņas. Tā ir gan ārstēšana, gan profilakse.

Govīm ar vaļējām brūcēm, dziļām zoles čūlām vai flegmonu, kas iesūcas nagu starpu ādā, formalīna vanniņas (ne stāvus, ne caurstaigājamās) izmantot nedrīkst.

Tīrība

Baktērijas, kuras izraisa starpnagu dermatītu, ātri attīstās mitrumā un siltumā, bet tām nepatīk skābeklis. Tādējādi tās labāk attīstās netīrās kājās, kā arī mitrā un siltā novietnē.

Infekcija izplatās lēnāk, ja saimnieks kūtī ievēro sanitārās higiēnas prasības, nodrošina pietiekošu tīrību un sausumu.

"Smakojošo kāju" infekcija visbiežāk izceļas nepareizas govju turēšanas dēļ. Dažas piezīmes:

  • "smakojošās kājas" ir kūts slimības: ganību periodā govis ar tām neslimo;
  • piesietās turēšanas apstākļos infekcija izplatās lēnāk, nekā turot govis nepiesietas;
  • piesietās turēšanas apstākļos infekcijas pazīmes ir ļoti izteiktas, raga kārta ir stipri deformēta, dzīvnieki klibo;
  • piesietās turēšanas apstākļos govju priekškāju nagu infekcija bieži vien nav aktuāla;
  • boksa tipa novietnēs priekškājas infekcija var izplatīties uz priekškāju nagiem, īpaši, ja dzīvnieki arvien mazāk tiek laisti ganībās;
  • efektīvs nagu slimību profilakses līdzeklis ir boksos izmantojamo pakaišu sajaukšana ar kaļķi (1 kg/bokss) vai superfosfātu (100-200 g/m2);
  • govju novietnes jātīra un jādezinficē.

Barošana

Nepilnvērtīga bariba arī ir klibuma cēlonis. īpaši bīstama ir strauja barības nomaiņa! Pirms atnešanās, kad dzīvnieka organismam jāpielāgojas jaunam stāvoklim, īpaši uzmanīgi jāsastāda barības devas, proti:

  • cietstāvēšanas laikā jādod mazāk koncentrāti vai tie vispār nav jādod;
  • pēc atnešanās koncentrātu daudzums jāpalielina pakāpeniski;
  • jāseko, lai govīm vienmēr pietiktu rupjās barības; bieži vien skābbarība netiek uzskatīta par piemērotu rupjo barību;

Straujai pārejai no barošanas kūtī pie ganīšanas var būt negatīvas sekas. No tām var izvairīties, piebarojot ar rupjo barību. Tas uzlabo kuņģa satura sastāvu.

Pareiza barošana neizārstē klibumu, bet samazina iespēju saslimt ar šo slimību. Šis ir profilaktisks līdzeklis, kas zināmā mērā pagarina govs mūžu.

Nagu apgriešana

Nevienmērīga dzīvnieka svara sadale var negatīvi ietekmēt zoles dzīvnadzi. Šā iemesla dē] nepareizi aug raga kārta. Laika gaitā dzīvnadzis tiek nopietni ievainots. Apgriežot nagus, iespējams izvairīties no nopietnām slimībām. Tādēļ:

  • jānogriež naga apakšā esošā pārāk garā un pāraugusī raga kārta;
  • ja tur nav brūces, jāpārliecinās, vai paliek pietiekoša raga kārta, lai tiktupasargāts naga dzīvnadzis;
  • nagi tiek apgriezti ar tādu nolūku, lai stāvot govs kāja ar zemi veidotu taisnu leņķi. Tādā veidā dzīvnadzis caur zoles kaulu tiek vienmērīgi nospiests;
  • pārāk garie nagi vispirms ir jāsaīsina;
  • ja ir bojājumi, raga kārtas sieniņas, kuras spiež, jāapgriež vai jāsamazina.

Tādējādi, nepareizi izveidojušies nagi jāapgriež, kamēr dzīvnieks vēl nav sācis klibot

Ja saimniecība ir speciālists, kurš var novērtēt liellopu stāvokli, viņam jākonstatē, kuriem dzīvniekiem nepieciešama nagu kopšana un cik bieži. Ja tāda speciālista nav, visas slaucamās govis jāapskata divreiz gadā. Pēc nagu apgriešanas tehnikas apgūšanas, tiek rekomendēts pakaļkāju nagus apgriezt pēc šāda plāna:

  1. Jānovērtē viss naga garums. Parasti iekšējā naga forma ir gandrīz normāla salīdzinājumā ar ārējo. Iekšējā naga garums jāuzskata par standartu - 7,5 cm.
  2. Nepieciešamības gadīj urnā iekšējais nags jāapgriež.
  3. Jāapgriež atmirušās daļas, atstājot plakanu šī naga apakšējās daļas virsmu. Ja tas tiek darīts, vajadzētu noņemt pēc iespējas mazāku raga kārtas daļu no papēža puses. Tas atvieglos vienādu iekšējā un ārējā naga izveidošanu. Plakne nozīmē vajadzīgā lieluma leņķi starp plakano zoles virsmu un liela kaula asi. Šāds leņķis garantē stingru atbalstu pret cietu zemi. Ja nagu garums ir pareizs, arī zoles biezums ir pareizs (5 - 7 mm). Tad zole gandrīz vai pilnībā nav jutīga. Tas ir ļoti svarīgi!
  4. Nepieciešamības gadījumā ārējais nags jāapgriež, tai tas būtu tādā pašā garumā kā iekšējais.
  5. Ja iespējams, jāapgriež ārējais nags, lai zole nebūtu pārāk plāna! Jāsalīdzina tā pati abu priekšējo nagu mala. Turklāt, salīdzinot jāizveido plakana virsma.
  6. PROFILAKTISKĀ NAGU APGRIEŠANA

    1. Iekšējo nagu jāizveido 7,5 cm garu. Jāatstāj 5-7 mm biezs galiņš. Jāpievērš uzmanība papēdim.
    2. Jāizveido vienādi gari iekšējie un ārējie nagi un kājas novietošanas leņķis.
    3. Nagi jāveido ieslīpi.

    ĀRSTNIECISKĀ NAGU APGRIEŠANA

    1. Ja ārējais nags ir ievainots, tas jāveido īsāks virzienā uz papēdi. Tādā veidā svars daļēji tiek novirzīts uz veselo kāju.
    2. Jānogriež raga kārta, kura ir atdalījusies un jānogriež malas.